LBMA Logo

Finiša lēciena otrā daļa aizsākās ar stratēģisku lēmumu - komanda gandrīz vienbalsīgi piekrita, ka esam izsalkuši pēc jūras un tāpēc ideja - ieiet Bornholmas salā, burvīgajā Rennē, nakts aizsegā, lai saullēktā atkal dotos jūra - neieintriģēja. Pat gandrīz mēnesi uz Spaniel burājošā Monika, kura cita starpā Ziemeļjūrā nosvinēja savu pilngadības iestāšanos, alka turpināt ceļu. Viens no iemesliem kapteiņa lēmumam turpināt ceļu uz mājām bija laika prognoze, kas nedaudz pamainījās un vēja celšanās līdz pat 25-30 mezgliem burāšanas reģionā tika ptognozēta jau tieši uz rītu. Tāpēc dodamies tālāk ar plānu apsteigt epicentru.


Nakts izvēršas atkal zvaigžņota, kas ļauj jau visām sardzēm novērot debesjumā komētu kreisajā dvarsā, atsvaidzināt zvaigznāju zināšanas, un ar pilnu grotu un genoa Nr.1 pie spirgta kreisàs bakštagas vēja, turēt ģenerālo kursu uz Irbes jūras šaurumu.


Gaidītā vēja spēka celšanās aizsākās ar jūras viļņošsnās intensitātes pieaugumu. Sagaidām patstāvīgo 20 mezglu vēju, atrodoties līdz ar iezīmēto kuģu ceļu, tāpēc vēl izlemjam neuzsākt vetras foka uzlikšanu, iecerot to paveikt vēlāk, kad būsim tālāk no apkartējiem kuģiem. 1,5-2 m augstu viļņu šūpināti un redzot, ka vējš brāzmās sāk pārsniegt prognozes, Sintijas Lases vadībā uzsākam līdz šim lielāko klāja operāciju: izsludinot buru maiņas trauksmi - all hands on deck. Zaļākie komandas biedri nonākuši Kaķa (Katrīnas) vadībā, ātri atsvaidzināja zināšanas par rēvēšanās procedūru, beibištagas uzlikšanu, grota aizvējā nolaida foku uz pagaidām sausā klāja. Vēja rāditāji nepielūdzami sāka uzrādīt brāzmas līdz 30-31 mezglam, kas vainagojās ar visai ātra viļņu ruļļa rašanos. Pieredzējušākie komandas biedri svārstijās, kurš būš piemerotākais apģerbs priekšā stāvošajam darbiņam: vez vestes peldkostīms vai šorti... Sauss neviens neplānoja atgriesties... Prognozes piepildījās ar uzviju - veiksmīgi uzlikām 1 rēvi, Dublinas vētras foku, jau dabujām pāri galvām pāris pārplīsušus viļņus līdz pat priekšējam kokpitam - tā kā uz klāja esošā komandas daļa atšķīrās tikai ar vienu: vai tu dabūji vilni sejā un klēpī, vai pa muguru pāri galvai. Dienas lielākais piedzīvojums vainagojās ar 2 brīvo kritienu noorganizēšanu vairākiem komandas biedriem. Lasītāji ar stāžu noteikti sapratīs: tieši pirms atgriešanās brīvā vējā pilnīgi negaidot mūs sasniedza trīs viļņu grupa, kas izmēros divas reizes parspeja pārējos viļņus. Cepuri nost Sintijas priekšā - viņa darīja visu iespējamo, lai izstūrētu maksimāli droši un pareizi - zvaniņš neieskanējās - taču pašā forā ar muguru pret viļņiem esošajam Raivim tika sagādāti 2 brīvkritiena mirkļi ar garantētu visu drēbju izmērcēšanu. Vienlaikus arī Monika savā foras kojā izbaudīja pamošanos, kad koja zem tevis aizmūk (lai būtu godīgi - viņai bija atļauts necelties, jo roku uz klāja pietika).


Monika: "Man bija sajūta, ka taisamies

celties gaisā kā lidmašina... Nesapratu, kas notiek, sākumā tu jūti kā jahtas priekšgals sāk strauji celties augšā un tad ar skaļu burbuļošanu auz borta, viss traucas lejā un uz mirkli tu paliec it kā karājamies gaisā... Tas bija forši!"


Izbaudijuši brīvos kritienus, izmērcejušies, visi kā viens atgriezāmies kokpitā pilni sajūsmas. Kādam tas bija jaunums, kādam sen aizmirsts piedzīvojums, bet noteikti šis darbs enas lielākais notikums tika apspriests vēl kadu laiku.


Vakars sagaidīts ar vēja un jūras speka samazināšanos, gardām pusdienām / vakariņām: Mārtiņš mūs šodien lutināja ar pikantu cūkgaļu sautētu tomātu mērcē, avokado salātiem un vārītiem kartupeļiem... Likās, jau ka vakardienas šedevrālās mazās kotletītes Sintijas izpildījumā ir kaut kas no clitas psaules. Pēc šodienas, uzdodam sev jautājumu - kurš un ar kādu kulinārijas šedevru komandu iepriecinās rīt!? Nu un sakiet, vai neesam pēc juras izsalkuši gardēži?


Bārmens



Loading Conversation