LBMA Logo

Vēl Esbjergā Spaniel vienmēr draudzīgā krievu jahta Akela no burinieka Sedov komplektā ar pāris kursantiem saņēma arī provianta krājumu, kas tālu pārsniedza tās vajadzības (nav saprotams, vai uz Sedov nebija mazāku maisiņu, vai arī tā kursanti mežonīgi ēd), līdz ar to vesela krievu – poļu – igauņu flotile tika apgādāta ar plašu ēdamvielu krājumu. Pateicoties tam, Spaniel turpina vest apkārt Norvēģijai 15 kilogramus rīsu un 8 kilogramus cukura. Tā kā norvēģi ir pieprasījuši deklarēt katru miesas un gara dezinficēšanai paredzētu substanci, spriežam, ka varbūt būtu jāizmanto iegūtais cukurs lietderīgi, taču raugu nekur tā arī neesam atraduši.


Patiesībā jau daudz to nemaz nemeklējam. Pametuši patiesi jauko Skudeneshavn, dodamies jūrā uz Tau ostu. Laiks ir maigs, jūra mierīga un jaunie burātāji mācās turēt jahtu kursā, kas nelīdzinās pieredzējuša jūrnieka tautiskajam kursam uz sauszemes. Gājiens gan ir īss – tikai 12 jūdzes-, tāpēc valda viena liela vakts. Jahtklubā iebraucam pa šauriem, šauriem vārtiņiem, taču atpakaļgaitā noparkojam jahtu labāk nekā padsmitnieks CSDD eksāmenā. Osta ir laipna un pat piedāvā bez maksas izmazgāt drēbes, savukārt pilsētu ieskauj jau visai iespaidīgas klintis, kuru terasēs viena blakus otrai satupinātas mājiņas. Pēc vēl viena dziesmu vakara dodamies pie miera, lai no rīta ietu apstaigāt pilsētu, kura ir salīdzinoši sena – plakāti pie ceļa liecina par tuvumā atrastām vēlā dzelzs laikmeta kapenēm, taču tās gaisā jūtams mūsu ceļojumam raksturīgais šarms, ko veido velēnu jumti, akmens žogi un nožogojumos ganīties palaisti mājlopi. Ceļš ved uz tuvējo baznīciņu, kuras skandināviski protestantisko vienkāršību iekrāso jahtas kapteiņa uz klavierēm nospēlētais Ziemassvētku korālis. Atpakaļceļā uz jahtu apdomājam iespēju nolaupīt un fora rundukā noslēpt tuvējo ruksi, taču tad atceramies, ka to būtu grūti izskaidrot burāšanas asociācijai, līdz ar to caur veikalu atgriežamies uz jahtu. Gadīgais kapteinis nolasa komandas vēlmes no acīm un ļauj bērniem izvēlēties sev saldējumu, kas izraisa vispārēju sajūsmu.

Dodamies tālāk. Šoreiz mērķis nav konkrēta osta, bet gan Lisefjords, par kura skaistumu kapteinis ir runājis jau kopš Spaniel sapulces Norvēģijā. Fjords ir majestātiskuma pilns un liekas, ka tūlīt, tūlīt uz tā sienām būs redzmas ainas no Gredzenu pavēlnieka vai vismaz kāds trollis. Komanda sēž uz klāja, un vīri kaislīgi mēģina noķert kādu zivi, taču šoreiz veiksme nav mūsu pusē. Sāpes remdē lieliskais Spaniel manevrs pret mūsu mūžīgo konkurentu Esprit. Izmantojot radaru, pielavāmies tam no ahtera puses un brīdī, kad vācu jahta zaudē ātrumu buru maiņas laikā un sveic mūs ar savu vācisko kaujas saucienu, mēs atklājam ūdensbalonu zalvi no tuvas distances. Esprit kapteinis Fabians Esbjergā balles laikā teica, lai mēs esam gatavi, taču jau otro reizi vācu jahta tiek pārsteigta nesagatavota. Rezultāts ir iznīcinošs; kaujas beigās distance starp bortiem ir tikai pusotrs metrs un kāds nīgrs vācu zēns, kas saņemis tiešu trāpījumu, paceļ Spaniel mestu nesprāgušo balonu un grasās to raidīt atpakaļ, taču tas sprāgst viņam rokās... Visam tam klāt viņš vēl saņem spaini ar ūdeni. Škiramies tomēr kā draugi, un Fabians mūs draudzīgi izaicina uz vēl vienu kauju. Uzvaras garšu papildina komadas galvenā alpīnista gatavotā tēja ar dažādu garšu piedevām, kas lieliski uzlabo garastāvokli. Pa ceļam pabraucam garām Preikestulenes klintij, kuras terase ir populārs romantisku problēmu atrisināšanas punkts reģionā, un dodamies pie tuvumā esošā ūdenskrituma. Šajā brīdī vēlme peldēties sasniedz katarsi, un šī raporta autors, saņēmis solījumu, ka netiks atstāts klintsmalā, no fora lec ūdeni. Viņam seko puse komandas, kura pēc ūdenskrituma apskates tiek paņemta tauvā, Spaniel ar motoru slīdot uz priekšu. Sajūsma ir absolūta pat neraugoties uz to, ka straujā jahtas gaita ir likusi uzspīdēt diviem mēnestiņiem, un pēc aktivitāšu beigām dodamies tauvoties.

Iespējas ir divas – vai nu mēs to darām pie enkurbojas, vai mēģinam apciemot kādu mistisku Ērikonkuli, kuru kapteinis bija saticis regatē pirms gadiem pieciem. Izlemjam doties pie Ērikonkuļa un, kamēr gatavojas vakariņas, kapteinis klusējot noraugās komandas mēģinājumos izdomāt, kā pie mola pietauvot jahtu, jo ”Spaniel galu galā ir mācību jahta.” Ērikonkuļa mājās nav, taču viņa lašu mazuļu audzēšanas centra poļu strādnieki tikai noplāta rokas un pasaka, ka mēs varam te palikt, ja vien vēlamies. Vakarā gan satiekam mājas saimnieka paziņas, kas, padzirdējuši mūsu lūgumu, ar smaidu piekrīt. Ēstgriba pēc darbīgās dienas ir kā zvēriem, un kārtējo reizi vesela sajūsminātu „paldies” lavīna veļas pāri mūsu dāmām. Vakarā dodamies noskalot sāli vietējā saldūdens ezerā un vienojamies celties nākamajā rītā sešos. Pārsteidzošā kārtā tas arī izdodas, un komanda var vērot desmit saullēktus, rīta karalienei lecot virs aizvien jaunas klints. Attauvojamies un pēc pamatigām brokastīm dodamies uz Stavangeru, kur mūs sagaida pamatīga cīņa ar Esprit. Ātrums - seši mezgli, garastāvoklis pacilāts un pilna jahta ar munīciju.

Roberts Rasums



Loading Conversation